Godīgi sakot, pirms TWIMS pastaigas domāju, ka būs nedaudz vieglāk, bet praksē izrādījās diezgan sarežģīti — īpaši ar tādām lietām kā durvju atvēršana.

Pie apmalēm parādījās neliels stress: brīžiem šķita, ka tūlīt aizbraukšu uz priekšu, brīžiem — ka varētu apgāzties atpakaļ. Tas liek pavisam citādi sajust pilsētu un pievērst uzmanību katrai detaļai.

Vienīgais, kas patiešām aizķēra, bija nosodošie un nicinošie skatieni no dažiem pusaudžiem.

Paldies Aleksandram un TWIMS par šo iespēju — tā bija ļoti vērtīga pieredze, kas palīdzēja labāk saprast, ar kādām grūtībām cilvēki ratiņkrēslos saskaras ikdienā.