Pateicoties savam draugam, kurš jau daudzus gadus pārvietojas ratiņkrēslā, es nesen guvu sev pavisam neparastu un vērtīgu pieredzi. Tieši tāpēc, ka Aleksandrs ir projekta “twims.lv” autors, dibinātājs un idejiskais iedvesmotājs, man radās iespēja apsēsties ratiņkrēslā un izjust (protams, tikai daļēji) virkni emociju un sajūtu gammu, ko ikdienā piedzīvo cilvēki ratiņkrēslos.

Kad Aleksandrs piedāvāja piedalīties pastaigā ar ratiņkrēslu pa Ogri, es nekavējoties piekritu, lai gan iekšēji bija dīvainas sajūtas – kaut kas līdzīgs bailēm, grūti pat saprast kāpēc… droši vien saistīts ar kādu māņticību. Taču pašā pastaigas dienā biju maksimāli apņēmīga, pilna entuziasma, pozitīva un, var teikt, vairs no nekā nebaidījos. Aleksandrs izskaidroja pārvietošanās tehniku, taču tāpat bija vajadzīgs laiks, lai pierastu.

Maršrutā sastapāmies ar šķēršļiem, kuriem, būdama gājēja, es nekad nebūtu pievērsusi uzmanību un neiedomātos, ka tie var radīt grūtības cilvēkiem ar invaliditāti. Pat pavisam zemi apmales stūrīši un lēzeni pacēlumi manī radīja saspringumu un trauksmi (bailes izkrist no krēsla). Kopumā virkne objektu joprojām ir slikti pieejami ratiņkrēslu lietotājiem, turklāt seguma kvalitāte vietām atstāj vēlēties labāku. Tas, manuprāt, būtiski apgrūtina šādu cilvēku pārvietošanos. Cilvēki, kas sastapās ceļā, reaģēja vai nu neitrāli, vai pozitīvi/draudzīgi, vēlējās palīdzēt, un tas mani personīgi iepriecināja.

Bez šaubām, šī pieredze bija ļoti noderīga. Pastaiga ļāva ielūkoties vienā ratiņkrēslu lietotāju dzīves daļā no cita skatupunkta. Neapšaubāmi, amatpersonām, kas nodarbojas ar pilsētas infrastruktūras plānošanu, būtu vairāk jāņem vērā šo cilvēku vajadzības, obligāti jākonsultējas ar viņiem, lai darba rezultāts būtu maksimāli produktīvs un lietderīgs, lai objekti būtu ne tikai skaisti, bet arī ērti un funkcionāli, ņemot vērā visas vajadzības un nianses, nevis tikai formāli (ķeksīša pēc).

Es iesaku ikvienam piedalīties šāda veida pastaigās. Mēs kā sabiedrība esam pelnījuši zināt un saprast, kā ir dzīvot ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kļūt laipnāki un atsaucīgāki. Šāda dalība nav žēlums, bet gan gatavība palīdzēt un radīt kopīgu, iekļaujošu vidi. Turklāt pasaule kļūst cilvēcīgāka, kad iemācāmies uz to paskatīties ar cita cilvēka acīm.

„Radoši – Aktīvi – Darbīgi – Izglītojoši – Ogres novadam” (“R.A.D.I. – Ogres novadam”)|
Finansētājs – Ogres novada pašvaldība