Gada izskaņā, kamēr vēl nav uzsnidzis sniegs, pie mums viesojās Daina — Ogres Mūzikas un mākslas skola pasākumu organizatore mākslas jomā.

Tālāk — viņas pieredze un sajūtas pēc pastaigas.

Aleksandru Ogres ielās un sporta pasākumos pamanīju jau sen, zināju par TWIMS projektu un apstākļu sakritības rezultātā beidzot pamēģināju šo pastaigu ratiņkrēslā un iepazinu projekta autoru.

Pašai par pārsteigumu sajūtas, atrodoties ratiņkrēslā, bija ļoti mierīgas. Ātri "piešāvos" braukšanas tehnikai, pašā sākumā bija bailīgi nobraukt un uzbraukt uzkalniņos. Lielākais izaicinājums bija durvis, tur pati netiku galā.

Visas pastaigas garumā saruna ar Aleksandru bija tik aizraujoša, ka dažkārt pat nepievērsu tādu īpašu uzmanību dažādiem šķēršļiem uz ceļa - Aleksandrs veikli parādīja, kā apbraukt/izbraukt, un vienkārši lēnītēm ripojām uz priekšu posmu pa posmam.

Pastaigas laikā satiku vairākus sev pazīstamus cilvēkus, un viņu reakcijas un sejas izteiksmes attiecībā uz mani gan bija satraukuma pilnas, acīmredzot nezinot par šāda projekta eksistenci.

Vēlāk apdomājot pastaigā piedzīvoto, apstājos pie secinājuma, ka mēs, cilvēki, esam radīti, lai mijiedarbotos, kopīgi veidotu vidi ap mums un iedrošinātu viens otru. Cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem dzīves kvalitāte vai pat iespējamība ir vitāli atkarīga no vides pieejamības. Mēs nedrīkstam šo neredzēt un neko nedarīt.

Vismīļākais paldies Aleksandram par kopā piedzīvoto!