Šoreiz mūsu pastaigai pievienojās Gatis Skuja — boksa treneris un boksa skolas “Skuja” dibinātājs.

Tālāk — viņa pieredze un sajūtas pēc šī sociālā eksperimenta.

Ar prieku pieņēmu Aleksandra piedāvājumu iesēsties ratiņkrēslā un iejusties to cilvēku ādā, kam tā ir ikdiena. Mūsu brauciens sākās pašā Ogres centrā un kopā braukājām apmēram 1,5 stundu apstājoties dažās vietās. Sajūta iesēžoties ratiņkrēslā bija līdzīga kā es to biju iedomājies. Uzreiz iekrita acīs cik nestabila ir sajūta, cik viegli ir apgāzties uz aizmuguri, ja ratiņkrēslam nav piestiprinātas extra kājas aizmugurē, kas nobloķē ratiņu, ja tas sasveras uz aizmuguri. Bet tā palika tikai sajūta.

Saskāros ar atsaucīgiem cilvēkiem, kuri piedāvā palīdzību.

Jau pašā sākumā teicu Aleksandram, lai izrāda man arī grūtākās vietas. Bija izaicinājumi darot lietas, kuras ikdienā daru automātiski. Kā piemēram attaisīt durvis, paspēt pārbraukt pāri durvju slieksnim tā, lai durvis taisoties ciet neiebuktē ratiņu aizmuguri. Pavisam vienkārša lieta kā uzbraukt uz gājēju ietves, ja nav slīpā pāreja sagādā mazliet problēmas, ja dari to pirmo reizi. Pašam likās, ka tiku galā tīri neko un labprāt nākamajā gadā nobraukšu kādu garāku distanci.