Šoreiz mūsu pastaigai pievienojās vietējā fotogrāfe Madara, kura līdz šim bija veidojusi video par to, kā norit twims.lv pastaigas.

Taču šoreiz viņa nolēma izmēģināt arī pati — apsēsties ratiņkrēslā un izjust visu no pirmās personas skatpunkta.

Tālāk — viņas iespaidi.

Sākumā pat īsti neaizdomājos, cik izaicinoši var būt pārvietoties ar ratiņkrēslu. Taču šis sociālais eksperiments parādīja realitāti pavisam citā gaismā. Pat neliela apmalīte, kas ikdienā šķiet niecīga, ratiņkrēslā kļūst par nopietnu šķērsli. Sapratu arī, ka pat tik pašsaprotama lieta kā durvju atvēršana var kļūt sarežģīta – jo vienlaikus jākontrolē krēsls. Brīžiem bija grūti pašai sevi virzīt uz priekšu, un tikai tad sapratu, cik svarīga ir fiziskā sagatavotība. Pat vienkārša kafijas dzeršana pārvietojoties izrādījās īsts izaicinājums.

Pilsētvidē sastopamie šķēršļi ir daudz būtiskāki, nekā sākumā šķiet. Katra nepielāgota apmale, nelīdzens segums vai neveiksmīgi izvietotas durvis cilvēkam ratiņkrēslā kļūst par reālu un nogurdinošu pārbaudījumu. Tas man lika saprast, cik nozīmīga ir pieejamība un cik lielu ietekmi vide atstāj uz cilvēka ikdienas pārvietošanos.

Šī pieredze man bija ļoti noderīga. Tā ļāva paskatīties uz apkārtējo vidi no cita skatpunkta un daudz labāk izprast cilvēkus, kuri ikdienā pārvietojas ratiņkrēslā. Es redzēju, cik daudz spēka un pacietības prasa pat visvienkāršākās darbības – atvērt durvis, pārvietoties pa nelīdzenu segumu vai iedzert kafiju ceļā. Tas sniedza man dziļāku izpratni par to, ar ko šie cilvēki sastopas ik uz soļa, un cik svarīgi ir domāt par pieejamību katrā sīkumā.