Artūrs turpina rādīt cilvēkiem pasauli no cita skata punkta.
Šoreiz – Danielai.

Vakar man bija iespēja iejusties cilvēka ādā, kurš ikdienā pārvietojas ar ratiņkrēslu. Pateicoties gidam Artūram, devāmies nelielā braucienā pa Ogres pilsētas apkārtni. Šī pieredze man parādīja ka citiem pārvietošanās kļūst izaicinājums. Ceļš, kas kājām šķiet īss un vienkāršs, ratiņkrēslā pārvēršas par rūpīgi plānotu maršrutu ar šķēršļiem, kurus agrāk pat nepamanīju.
Pieredze bija svarīga, lai saprastu kā ir dzīvot citiem šajā pasaulē, kā pievērst uzmanību sīkumiem kurus pat neieraudzīju pirms tam, piemēram pie gājēju pārejām - mēs ejam un pārejam, ratiņkrēslā ir svarīgs ieskrējiena brīdis, leņķis kādā sēdi krēslā un citas nianses. Diemžēl uzbrauktuves uz trotuāriem nav paredzētas šādiem pārvietošanas līdzekļiem. Atsaucība no cilvēkiem arī bija sadalīta divas pusēs - vieni pasmejas ka man nesanāk, citi piedāvā vai nevajag palīdzēt aizvest kaut kur. Es iemācījos, cik svarīga ir pieejamība un sapratne sabiedrībā, kā arī to, cik daudz spēka un pacietības ir cilvēkiem, kas ar to saskaras ikdienā.

„Radoši – Aktīvi – Darbīgi – Izglītojoši – Ogres novadam” (“R.A.D.I. – Ogres novadam”)|
Finansētājs – Ogres novada pašvaldība