Arthur Lax stāsta:

Dzīve dalās pirms un pēc. Es pats trīs gadus atpakaļ gandrīz paliku krēslā. Mans draugs Aleksandrs Lucenko jau 15. Teikšu, kad izmēģināju sevi invalīda lomā....tas nav no vieglajiem. lesaistīti visi muskuļi. Kad brauc, jūtams katrs akmentiņš. Un kas mani visvairāk šokēja, tas ir garāmgājēju skati. Citi ar žēlastību, citi ar vienaldzību, bērni ar izbrīnu. Es šodien izmēģināju. Teikšu, tas nav no vieglajiem. Jūti katru akmeni un bedri, kā uz tevīm skatās cilvēki. Kaut kas jauns, neizprotams, un jaunā pieredze pavisām kaut kā jaunajā.