Sezonas noslēgumā pie mums viesojās retv.lv kopā ar dzīvespriecīgo žurnālisti Emīlija Anspoka

Viņas pārdomas par pastaigu:

Aleksandru zināju jau sen – dzīvojot Ogrē, viņu ir grūti nepamanīt. Lai arī viņš pārvietojas ratiņkrēslā, Aleksandrs noteikti ir viens no aktīvākajiem cilvēkiem, ko esmu satikusi.

Par viņa unikālo iniciatīvu uzzināju Facebook. Uzreiz sapratu, ka vēlos uzrunāt viņu dalībai TV sižetā un arī pati izjust šo pieredzi. Man gribējās saprast, kā Aleksandrs redz pasauli, un es nolēmu pieņemt šo izaicinājumu.

Sākumā biju mazliet nobijusies. Man šķita, ka varbūt nespēšu tikt tālu – vismaz ne bez sarežģījumiem. Tomēr izrādījās, ka tas nemaz nav tik neiespējami! Protams, Aleksandrs lika man pievērst uzmanību lietām, par kurām iepriekš pat nepiedomāju. Mazas detaļas, kas man šķita nenozīmīgas, viņam var būt lieli šķēršļi. Tas man lika aizdomāties par to, cik daudzas ikdienas lietas cilvēkiem ratiņkrēslā var sagādāt ievērojamas grūtības.

Mani pārsteidza arī pieejamības situācija Ogrē. No malas šķita, ka pilsēta ir visai labi pielāgota cilvēkiem ar invaliditāti. Taču Aleksandra vadībā es ieraudzīju, ka pat šajās "pielāgotajās" vietās ir sīkas nepilnības, kas apgrūtina pārvietošanos. Tāpat arī taisnam ceļam ir savas nianses, bet to paši sapratīsiet!

Jāatzīmē arī, ka brauciena laikā man piedāvāja palīdzību divi cilvēki. Tas bija patīkami un radīja prieku par cilvēku izpalīdzību un labsirdību. Tomēr no Aleksandra uzzināju arī, ka palīdzība ne vienmēr ir nepieciešama, tāpēc ir svarīgi to piedāvāt ar izpratni.

Vai šī pieredze bija noderīga? Jā! Protams, ceru, ka man nekad nebūs jālieto ratiņkrēsls. Taču šī pieredze deva vērtīgu ieskatu Aleksandra un citu cilvēku ikdienā. Tagad es skatos uz situācijām citādāk: ne tikai domāju, ka kādam ir grūti, bet arī izprotu, ko tas patiesībā nozīmē. Turklāt esmu apņēmusies ne tikai piedāvāt palīdzību, kad tā šķiet nepieciešama, bet arī saprast, ka dažkārt cilvēkiem vienkārši nepieciešama mūsu cieņpilna attieksme, nevis pārlieka līdzjūtība un iejaukšanās.

Aleksandra iniciatīva ir lielisks veids, kā saprast to, ka mēs katrs esam citādāks un tas ir NORMĀLI! Paldies, Aleksandr!