Pirmā neidividuāla pastaiga. Balagāna līmenis - 6 no 10.

Divi cilvēki - divi dažādi stāsti.

Ieva Strade:

Atsaucoties uz Aleksandra piedāvājumu izbraukt Ogrē ar ratiņkrēslu, piekritu, jo pašai dēls jau 18 gadus pārvietojas ratiņkrēslā. Domāju, ka būs vieglāk, bet reāli bija grūti. Izbraucām Ogres centru, kur bruģis ir jau izdangāts, un, braucot ar ratiņkrēslu, jūtamas visas bedrītes. Ir vietas, kur trotuāriem uzbraukt ar ratiņkrēslu ir apmales par augstu, un grūti uzbraukt. Braucot ar ratiņkrēslu, bija jāsaprot, kā labāk ar viņu braukt, jo vilka vai nu uz vienu, vai otru pusi. Cilvēki bija atsaucīgi un pieklājīgi, kaut maz tam pievērsu uzmanību, jo vairāk vajadzēja koncentrēties uz braukšanu, lai neaizbrauktu šķērsām. Pieredze bija pozitīva – vēl vairāk izpratu, kā reāli ir pārvietoties ratiņkrēslā. Pārvietojoties ratiņkrēslā, katrs solis jāpārdomā, ja kaut kur jānokļūst.

Diana Kairisa:

Pastaigu ratiņkrēslā piedzīvoju pirmo reizi savā dzīvē. Tā kā pirms pastaigas man stāvlaukumā bija dotas pāris minūtēs, lai iesildītos, adaptētos ratiņkrēslam un saprastu tā vadības specifiku, man izdevās samērā viegli un raiti virzīties pa izvēlēto pastaigu maršrutu. Brauciens man sagādāja daudz emociju, braucu enerģiski un brīžiem izjutu adrenalīnu - jo ar ratiņkrēsu var attīstīt ļoti lielu ātrumu, izjutu arī bailes, jo bija jāspēj laicīgi pagūt samazināt ātrumu, piebremzēt vienu vai otru riteni, lai no kalna neiebrauktu grāvī, pirms šķēšļiem, bedrēm - neietriektos kādā objektā vai garāmgājējā. Pieredzēju arī to, kā ratiņkrēsls var apgāzties un izsviest braucēju laukā, jo pilsētas ielu segums bija bedrains un nepiemērots, lai droši pārvietotos ratiņkrēslā. Izmēģināju arī invalīdu uzbraukšanas joslu pie Kultūras nama un secināju, ka jābūt ļoti labām iemaņām, lai virzītos augšup pa stāvajām kāpnēm tikai ar roku spēku. Aicinātu pašvaldības vietvaras pārstāvjus, arhitektus, ceļu un ielu būvniekus piedalīties šajā projektā un pašiem uz savas ādas izbaudīt pastaigu ratiņkrēsālā pa pilsētas ielām, lai izprastu, pastāvošos piekļūstamības ierobežojumus. Iespējams tā varētu sagaidīt attieksmes maiņu visos līmeņos un būtu sasniegts labums sabiedrībai.