Kad cilvēks ir pavisam "no malas" manuprāt efekts no pieredzēs vēl lielāks.

Drosmīgās Ievas stāsts:

"Liels paldies Aleksandram par piedāvājumu piedalīties twims.lv projektā un pieredzes bagāto pastaigu

Manas pārdomas:

Vienmēr esmu izjutusi lielu empātiju pret apkārtējiem cilvēkiem, bet ne vienmēr līdz galam var izprast to, kā jūtas otrs. Tāpēc šī pastaiga bija iespēja un protams personīgs izaicinājums, kuru vēlējos paveikt.

Lai gan sākumā likās, ka izvēlējos salīdzinoši vieglu maršrutu, bija arī daudz šķēršļu, kas lika labi “pasvīst”, un katrs no tiem radīja stresu, uztraukumu un emocijas. Visos šķēršļos, kur netikām galā paši, uzreiz palīdzēja kāds klātesošs cilvēks vai garāmgājējs un tas radīja labas sajūtas.

Atgriežoties sākuma punktā, visi sarežģījumi un neveiklās situācijas it kā pagaisa un palika nebūtiskas, jo ar Aleksandru bija ļoti interesanti, pozitīvi, smieklīgi un izzinoši!

Atziņa? Vairāk šķēršļu ir pašu cilvēku galvās, jo dzīve noteikti neapstājas nonākot ratiņkrēslā, tā pieņem citas krāsas, un liek iepazīt savu raksturu un apjaust savu gribasspēku."

Piesakies pastaigai arī Tu!